KAS VAJADZĪGS NACIONĀLISMAM?
(Pārpublicēts no avīzes “Latvietis Latvijā” saīsināti)
Nacionālisms sastāv no diviem komponentiem – iedzimtā un ieaudzinātā. Tāpēc nacionālismam ir ne tikai bioģenētisks, bet arī sociāls pamats un tas spēj realizēties tikai noteiktos sociālos apstākļos, no kuriem kā galveno var minēt audzināšanu ģimenē un skolā. Savukārt nacionālajā audzināšanā un nacionālās kultūras saglabāšanā svarīgi ir tā sauktie etnokonsolidējošie faktori: valoda, tradīcijas, rituāli, tautiskie raksti un simbolika, tautas solidaritāte un etniskā identitāte.
Valoda veicina etniskās grupas saliedētības formēšanos. Valodā atspoguļojas zināšanas par dotās tautas kultūras tradīcijām. Valodā materializējas etnosa vēsturiskā atmiņa. Daudzi jēdzieni mums šķiet paši par sevi saprotami tikai tāpēc, ka tie ir iesakņojušies mūsu valodā. Valodai ir ciešs sakars ar nacionālo psiholoģiju. Var teikt, ka tieši valoda ir etniskuma funkcionēšanas simboliskā vide. Tāpēc valstis, kurās pastāv vairāki valodas dialekti, apzinādamās valodas konsolidējošo nozīmi, cenšas pieņemt vienu valsts valodu. Svarīgi ir arī aizstāvēties pret citu valodu uzbrukumu. Daudzi svešvārdi, kas tiek lietoti mūsdienu latviešu valodā, liecina par atlantisma uzbrukumu un mūsu vājo pašaizsardzības spēju. Tos ievazā masu informācijas līdzekļi, kas šodien kalpo pārnacionālām interesēm. Tos ievazā arī mūsu amatpersonas, kas ar svešvārdu lietošanu cenšas izskatīties gudrāki, nekā patiesībā ir.
Svarīgs etnokonsolidējošs faktors ir tradīcijas. Tradīcijas ir tautu dzīvē kopš seniem laikiem pastāvošas ierašas, kas tiek pārmantotas no paaudzes uz paaudzi. Tradīcijas dod tautai iekšēju vienotību un sakaru starp bijušām un esošām paaudzēm. Tradīcijas gādā par tautas garīgās attīstības nepārtrauktību un pasargā tautu no dažādām nejaušībām un kļūdām. Tradīcijas satur sevī visu to garīgo mantojumu, ko tauta savā tūkstošgadu attīstībā ir atzinusi par labu un derīgu. Tradīcijas ir sentēvu gudrība. Tās dod cilvēka dzīvei stingrumu un pasargā viņu no svešām ietekmēm.
Tai pat laikā tradīcijas nav kaut kas sastindzis un nemainīgs. Tās lēnām mainās, reizēm izgaist un reizēm rodas jaunas un iesakņojas tautas dzīvē un dvēselē. Taču vienmēr tās ir tas pamats, uz kura tauta ceļ savu garīgo nākotni. Tāpēc katram cilvēkam, kas grib dzīvot tautiskā garā, ir jāzina, jāatzīst un jāievēro savas tautas tradīcijas. Tradīciju etnokonsolidējošo nozīmi labi apzinājās komunisti un tāpēc visiem spēkiem centās izskaust nacionālās un ieviest savas boļševistiskās tradīcijas. Tagad līdzīgu, tikai viltīgāku uzbrukumu nacionālajām tradīcijām veic liberāļi, nežēlojot līdzekļus latviešu tautai svešo atlantisma tradīciju ieviešanai. Apzinīgs tautietis nekad svešo netur augstāk par savējo. Tur izpaužas viņa tautiskā pašcieņa.
Etnokonsolidējošs faktors ir arī rituāli. Tie nodrošina kultūras pēctecību. Rituāli ir uzvedības stereotipi. Tie uztur noteiktu sociālā statusa hierarhiju, veicina grupas solidaritāti, veic sociālās regulēšanas funkciju, noņem emocionālo spriedzi noteiktās sadzīves situācijās. Tāpēc visvairāk rituālu saistās ar pašiem svarīgākajiem cilvēka dzīves brīziem – piedzimšanu, pilngadību, precībām un bedībām.
Svarīgs konsolidējošs faktors ir tautiskie raksti un tautiskā simbolika. Ievērojamais psihologs Gustavs Jungs saka: simboliem ir daudz dziļāka zemapziņas nozīme, nekā mēs to parasti iedomājamies. Tāpēc nacionālo simbolu lietošana reizē ir sakrāla darbība ar maģisku spēku un nozīmi, kas mūs vieno cauri gadu tūkstošiem ar mūsu tautas vistālāko senatni, kad mūsu senči šos pašus rakstus grieza kokā vai iekala akmenī.
Svarīgs konsolidējošs faktors ir tautas solidārisms. Lai nacionāla valsts varētu pastāvēt, valsts vara nedrīkst piederēt kādam sociālam slānim vai grupējumam. Valsts varai ir jābalstās uz visiem sociāliem slāņiem – uz darba devējiem, darba ņēmējiem, zemniekiem, inteliģenci.
Sociālo slāņu intereses nedrīkst stāvēt pāri nācijas kopīgām interesēm. Tāpēc nacionālais solidārisms aicina ļaudis uz savstarpēju izpalīdzību tā, lai, cits citu balstot, visi gūtu labumu. Solidārisms mudina tautiešus uz savstarpēju cieņu, līdzcietību, sadarbību, iecietību. Tāds tautietis apzinās, ka neviens viņu nepametīs nelaimē, un apzinās, ka tautas nelaime ir arī viņa nelaime un tautas laime ir arī viņa laime. Tautas solidārisms saliedē tautu un mazina kārtu pretrunas. Tas dara tautu vienotu un stipru. Tāpēc pret visu imperiālistu uzbrukumiem tautas solidārisms ir bijis viens no stiprākiem tautas pašaizsardzības bastioniem.
Lūk, kāpēc mums ir vajadzīgs visas tautas solidārisms, un, lūk, kāpēc komunisti sludināja tautās šķiru naidu, bet liberāļi šodien sludina atomārās sabiedrības modeli un politiskās nācijas modeli. Tie ir modeļi, kuru mērķis ir panākt ļaudīs egoismu un savstarpējo atsvešināšanos, lai tā vājinātu tautas organisma dabīgās pretestības spējas. Bet visam tam mērķis ir visu imperiālistu galīgais mērķis – iznīcināt tautu kā kultūras vienību un pārvērst to pelēkā, viegli manipulējamā un viegli izmantojamā masā.
Var teikt, ka valoda, tradīcijas, rituāli, simboli un visa etniskā kultūra kopumā ir ne tikai etniskās grupas identitātes, bet arī etniskās grupas solidaritātes pamats un svarīgs faktors etniskās grupas pastāvēšanai nākotnē. Tieši tāpēc visi nacionālo kultūru iznīcinātāji vispirms vēršas pret nacionāli konsolidējošiem faktoriem – valodu, tradīcijām, rituāliem un simboliku un ar skaldi un valdi politiku vēršas pret tautas solidaritāti. Lūk, kāpēc mēs esam nacionālā solidārisma partija.
Lai cīnītos ar nacionālismu ideoloģiskajā plāksnē, liberāļu argumentācija ir tāda: «Atsakieties no nacionālisma, un jūs dzīvosiet labāk!» Tas nozīmē: «Atsakieties no savas dvēseles, un jūs dzīvosiet labāk.» Savukārt, mūsu argumentācija ir tāda: «Nacionālisms ir ideālisms, un tā alga nav materiāla. Katrs ideālisms savā ziņā ir nepraktisks. Tāpēc nacionālisms saviem piekritējiem nesola materiālas, bet gan ideālas vērtības. Nacionālisma alga ir iekšēja krietnuma sajūta, garīga līdzsvara sajūta, savas pilnības apziņa un savas tautas kopības un mūžīguma apziņa. Bez tam liberāļu materiālisms liek mums stipri šaubīties, vai, pārdodot savu dvēseli, mēs dzīvosim labāk, jo arī Senajā Romā, kad publika sāka prasīt tikai maizi un izpriecas, līdz Romas sabrukumam vairs nebija tālu.
Bez nacionālisma Latvijas valsts ir tikai viens no ekonomiskiem reģioniem globālajā pasaulē bez nācijas un nacionālās kultūras. Ja mēs atsakāmies no nacionālisma, tad reizē ir jāatzīst, ka veltīgi ir bijuši arī latviešu tautas upuri Ziemassvētku kaujās, Neatkarības cīņās un Gulaga nāves nometnēs. Tāda ir mūsu argumentācija.
Katra tauta ir Dabas un Dieva produkts, tāpēc katrai tautai un tās kultūrai ir tiesības uz pilnvērtīgu eksistenci. Komunisti un liberāļi iejaucas Dieva projektā, veidojot šajā projektā haosu. Haoss vienmēr ir bijis sātana darbs. Turpretī Dievs ir struktūru un daudzveidības veidotājs. Visās pasaules reliģijās Dievs pasauli ir radījis no haosa. Daudzveidības iznīcināšana un atgriešanās pie haosa ir sātanisms. Arī nāciju un nacionālo kultūru iznīcināšana ir sātanisms. Mēs to nedrīkstam pieļaut. Mūsu tauta un mūsu kultūra ir tas mantojums, ko gribam saglabāt. Mums nav vajadzīgas ne svešas teritorijas, ne sveši sviedri, ne dzīvības. Mums ir vajadzīgs tikai tas, kas pienākas mums – mūsu zeme, mūsu tauta un mūsu kultūra.
K.Krūmiņš (Partija „Tēvzemes mantojums”)
09.03.2018.