PVNPVN raksturojumā ir teikts –

Šis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā un to reāli samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. 

PVN tiek uzskatīts par nodokli, kas neskar uzņēmēju, jo netiek piemērots uzņēmējdarbības veikšanas procesā.  Nodokļa piederību netiešo nodokļu grupai nosaka tā netiešā maksāšanas kārtība, jo nodokli reāli maksā kā preces vai pakalpojuma cenas palielinājumu.  Tā šo nodokli raksturo Jūlija Rozentāle savā maģistra darbā Banku augstskolā. Bet kas, tādā gadījumā ir PVN priekšnodoklis, kuru maksā uzņēmējs  saņemot ražošanas vajadzībām preces vai pakalpojumus?

Priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai izrakstītā rēķinā par piegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Bet ja šī saimnieciskā darbība ir jaunu preču ražošana vai citu pakalpojumu sniegšana, tad iznāk, ka šajā gadījumā PVN priekšnodoklis ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā.

Katrs eiro, ko uzņēmējs iegulda ražošanā, dod papildus ievērojami vairāk kā eiro vērtībā bruto produkciju. Bet ja šo eiro neieguldam ražošanā, bet ieskaitam kā PVN priekšnodokli, tad zaudējam ievērojami vairāk kā eiro vērtībā bruto produkciju.

Ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Ketners savā grāmatā Nodokļi ES un Latvijā raksta – neapliekot ieguldījumus ražošanā ar nodokli, stimulē izaugsmi. 

Vai kādam vēl ir jautājums, kāpēc Latvijā neattīstās ražošana? 

Visvairāk šī nodokļa nelabvēlīgo ietekmi uz ražošanu izjūt nozarēs, kur ir liels pirkto preču īpatsvars.  Lauksaimniecība, kravu un pasažieru pārvadāšana nav iedomājama bez dīzeļdegvielas. Tās tirgotāji apgalvo, ka d-degvielas cenu 60% veido nodokļi. Rezultātā ar tik dārgu degvielu nevaram atļauties kvalitatīvi sastrādāt zemi, ievērojami sadārdzinās kravu un pasažieru pārvadājumi. Lai to kompensētu, lauksaimniecībā maksājam dažādus maksājumus un subsidējam pasažieru pārvadājumus. 

PVN netiek piemērots eksportam. Tagad iznāk, ka citām valstīm, sevišķi energo resursus, pārdodam lētāk, nekā saviem ražotājiem. Tieši nesamērīgi dārgās patērētās elektro nerģijas dēļ bankrotāja Liepājas Metalurgs. 2016. gadā ievērojamu daudzumu elektro enerģijas bez nodokļiem pārdevām Lietuvai, bet bankrotējušās rūpnīcas strādniekiem Liepājas Domei nācās maksāt nepilnu miljonu bezdarbnieku pabalstos.

ES nenorāda cik lielu un kādām precēm piemērot PVN. 

Tikai mūsu pašu Saeimas ziņā ir pieņemt likumu, kurā noteiktu visām precēm, energo resursus ieskaitot, kurus izmanto ražošanā, piemērot 0% PVN likmi. Valsts budžetā ievērojamu zaudējumu nebūs, jo šo priekšnodokli vienalga maksā atpakaļ uzņēmējam. Tā vietā būs ievērojami mazāki izdevumi  PVN administrēšanā. Kļūst lieka pat vesela reversā nodokļa iekasēšanas sistēma.

Tieši ar PVN priekšnodokļa atgūšanu saistās vislielākā daļa krāpniecisko darbību. Neiekasējot priekšnodokli valstij maksājamais nodoklis ir tikai pie preču un pakalpojumu cenas pieskaitītais cenas palielinājums. Atstājot PVN priekšnodokli uzņēmēja rīcībā, ievērojami palielināsies ražošanas apgrozāmie līdzekļi, atvieglos uzņēmējam pārējo nodokļu nomaksu un rezultātā būs iespējams nodrošināt ražotnes ilspējīgu pastāvēšanu.

Jānis Labrencis.      

21.05.2018.

0 0 Balsis
Reitings
Abonēt
Paziņot par
guest

0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Vēlētos uzzināt Jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x
Scroll to Top
%d bloggers like this: