Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir zaudējusi ap 30% iedzīvotāju. Otrā pasaules kara laikā Latvija no katriem trim iedzīvotājiem zaudēja vienu. Iznāk, ka šajos neatkarības gados Latvija ir zaudējusi apmēram tikpat daudz iedzīvotāju, cik Otrā pasaules kara laikā! Aptaujas liecina, ka uz ārzemēm labprāt dotos dzīvot 33% Latvijas iedzīvotāju. Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk ar ātrumu 19 000 – 20 000 gadā. Ja astoņdesmito gadu beigās gadā dzima ap 40 000 bērnu, tad tagad dzimst tikai ap 20 000. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2016.gadā 606 000 personu ienākumi bija zem nabadzības līmeņa. Statistiķi ir aprēķinājuši ka nabadzības slieksnis ir 318 eiro. Pēc avīzes NRA aprēķiniem 317 089 pensionāri dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 310 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka zem nabadzības sliekšņa dzīvo 70 % pensionāru.

Bez visa augstāk minētā trūcīgākajiem/maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir uzlikts tik smags nekustāmā īpašuma slogs, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam Latvijas iedzīvotājiem tika atņemtas 182 000 īpašumu vienības. Nesamērīgi liela nodokļu sloga un zema atalgojuma dēļ tūkstošiem ģimeņu ir spiestas pamest savas dzimtas dzīvesvietas.

Latvijā joprojām ir ap 70 000 bezdarbnieku, bet uzņēmēji sūdzas, ka viņiem nav pat vienkāršu darbu darītāju. Kā gan var būt darītāji, ja cilvēks par minimālo algu nevar uzturēt pats sevi, par ģimeni nemaz nerunājot. Darbaspēka trūkumu politiķi plāno atrisināt ar lēta darbaspēka importu no trešās pasaules valstīm. Tas apdraud Latvijas valstisko suverenitāti un latviešu tautas pastāvēšanu.

 Ir liels pamats ticēt žurnāla "Politico" apgalvojumam –

Latvija ir „izzūdoša” valsts un tās iedzīvotāju samazinājums kopš 2000.gada ir lielākais pasaulē.

Visus šos gadus Latviju ir pārvaldījuši bijušo LPSR AP deputātu[1] grupējumi, kuru izveidotā, „ekonomisko” grupējumu intereses aizstāvošā, politisko partiju valsts pārvaldes sistēma ir novedusi Latvijas iedzīvotāju vairākumu neapskaužamā stāvoklī. Līdz ar to atbildību par pastāvošo situāciju valstī ir jāuzņemas visām pie varas bijušajām un pašlaik esošajām politiskajām partijām. „Ekonomiskie” grupējumi šīm partijām ziedo lielas naudas summas, lai pēc tam caur uzpirkto partiju ietekmi tiktu pie vēl lielākas naudas. Pie varas esošajām partijām šī nauda ir vajadzīga ne tik daudz vēlētāju informēšanai kā vēlētāju apdullināšanai ar spilgtu un skaļu reklāmu palīdzību.

Lai mainītu situāciju valstī pie varas ir jānāk partijai vai partiju apvienībai, kura aizstāv tautas vairākuma intereses, pievērš sevišķo uzmanību Latvijas trūcīgākai iedzīvotāju daļai, ģimenēm ar bērniem, iedzīvotājiem ar sevišķām vajadzībām  un valsts pārvaldes darbu organizē  maksimāli efektīvā un piešķirto resursu racionālās izmantošanas veidā.

Tikai sociālā taisnīguma, solidaritātes un tiesiskuma principu konsekventa realizēšana valsts pārvaldē var nodrošināt pakāpenisku visu LR iedzīvotāju dzīves līmeņa izaugsmi (vismaz līdz vidējam ES labklājības līmenim), stiprināt latviešu tautas nacionālo pašapziņu un LR valstiskuma pamatus. LR stabilitāti var garantēt tikai materiāli nodrošināta un izglītota vidusšķira. Latvijas iedzīvotājiem, realizējot Tautvaldības principu (Valsts un pašvaldību amatpersonu darba likumības kontrole ir katra Latvijas iedzīvotāja pienākums) ir jāpiespiež valsts un pašvaldības institūcijas kalpot tautai, nevis kaut kādu izredzēto kabatai.

Partijas biedri ir pārliecināti, ka LR uzplaukumu var nodrošināt tikai attīstīta uzņēmējdarbības vide katrā pilsētā un novadā, visu tautsaimniecības nozaru pārdomāta, modernajās tehnoloģijās balstīta attīstība, izglītota, iniciatīvu pilna, radoša jaunatne un ar darbu nodrošināti Latvijas vidēja gadu gājuma darbaspējīgie iedzīvotāji.

Partijas biedri uzskata, ka kamēr pamatnācijas īpatsvars nesasniegs 75%, ir nepieņemama nekāda imigrācija un LR valdībai ES līmenī ir jāpanāk to, ka ES institūcijas atzīst par pamatotām latviešu tautas vairākuma noraidošo attieksmi pret bēgļu uzņemšanu.

Partijas biedri darīs visu iespējamo, lai stipra nacionālā identitāte, lepnums par piederību Latvijai, Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības būtu par katra Latvijas iedzīvotāja neatņemamu dzīves sastāvdaļu un kļūtu par Latvijas visa līmeņa amatpersonu atbildīgas politikas pamatu.

Partijas biedri uzskata, ka jautājums par PSRS totalitārā režīma Latvijas okupācijas seku izvērtēšanu un novēršanu ir risināms starptautiskajā līmenī.

Partijas biedri uzskata, ka starptautiskajā līmenī ir risināms jautājums par ES finanšu līdzekļu piesaisti Latvijas nepilsoņu (bijušās PSRS republiku iedzīvotāju) brīvprātīgās re-emigrācijas veicināšanai uz savām etniskām Dzimtenēm vai citām pasaules valstīm.